Cilvēku priekšstats par to, kādas mēdz būt proktoloģiskās slimības, bieži ir paviršs. Sajūtot diskomfortu anālās atveres apvidū, daudzi domā, ka tur noteikti vainojami hemoroīdi. Daļa – tāpēc, ka par citām diagnozēm nav dzirdējuši, daļa – tādēļ, ka hemoroidālā slimība bijusi tuviniekiem. Viņi sāk lietot bezrecepšu zāles, un ir izbrīnīti, ka tās nedod vēlamo rezultātu.  “Hemoroidālā slimība patiešām ir biežākā no tām, ko ārstē proktologs, bet tā nav vienīgā,” saka Dr. Mauriņa klīnikas proktoloģijas nodaļas vadītājs Dr med. Aigars Martinsons. “Samērā izplatītas ir arī tādas diagnozes kā fisūras un kondilomas.”

Kā izpaužas šīs slimības, kā tās ārstē un kādas inovatīvas iespējas tagad pieejamas Dr. Mauriņa klīnikā – par to šajā rakstā.

Fisūras

Zem šī nosaukuma slēpjas anālās gļotādas plīsumi taisnajā zarnā. Tās ir grūti dzīstošas laivveidīgas brūces, kas rodas no gļotādas mikrotraumām, visbiežāk tās izraisa aizcietējumi. “Dažkārt gadās, ka aizcietējums ir bijis pirms ilgāka laika un pacients to vairs īsti neatceras, bet gļotādas plīsumiņš ir noticis, un ar katru vēdera izeju tas kļūst nedaudz lielāks,” skaidro proktologs. “Galvenais simptoms, kas liecina par fisūru, ir diezgan stipras sāpes vēdera izejas laikā, iespējama arī neliela asiņošana.  Diagnozi var noteikt tikai proktologs. Kad pacients ir izmeklēts un slimība pierādīta, ārstēšanu parasti uzsākam ar medikamentiem, ko pēc mūsu receptēm gatavo aptiekā, un rezultāti ir labi, jo sevišķi, ja pacients vēršas pie proktologa laikus. Tomēr ir gadījumi, kad nākas veikt operāciju. Līdzšinējais standarts ietver divu veidu operācijas – vai nu slēdzējmuskuļa pārdalīšanu (sfinkterotomiju) vai plīsuma izgriešanu – fisūrektomiju ar skalpeli vai elektrokoagulāciju. Slēdzējmuskulatūras pārdalīšanas galvenā komplikācija ir fēču nesaturēšana, kas ir samērā grūti ārstējama, bet fisūrektomija klasiskā veidā bieži ir sāpīga.

Jauna un saudzīga ārstēšanas metode

Esam priecīgi, ka mūsu rīcībā tagad ir  jauna ārstēšanas metode – fisūras vaporizācija ar speciālu Vācijā patentētu lāzeriekārtu – LOMA. Metode ir ātra, bieži vien stipri mazsāpīgāka, salīdzinot ar anālā plīsuma izgriešanu. Plīsums pats par sevi ir sāpīgs, tāpēc kopā ar anesteziologu tiek lemts par vispārējo vai spinālo anestēziju, operāciju veic dienas stacionārā un parasti tā nav ilgāka par 15-20 minūtēm. Vaporizācija, saprotamāk skaidrojot, ir piededzināšana. Gļotādas plīsums nedzīst, jo tur ir slimīgi un nepareizi saauguši rētaudi. Pamatmērķis ir atbrīvoties no šiem nepareizajiem rētaudiem, lai brūcīte varētu sadzīt. Mēs tos iznīcinām ar lāzeru.”  Arī pēcoperācijas periodā jālieto ārsta nozīmētās ziedes, kā arī jāierodas uz kontroli, kas standartā noteikta divas nedēļas un sešas nedēļas pēc operācijas, un, protams, pacients sazinās ar klīniku, ja šķiet, ka radušās kādas problēmas.”

Kas notiek, ja slimība ir ielaista? “Tādā gadījumā fisūras var sastrutot, strutas izplatās apkārtējos audos un var izveidoties fistulas. Tāda diemžēl ir ikdienas prakse, ka arī šādus pacientus nākas ārstēt,” atzīst A. Martinsons. “Ja sastrutojums un audu bojājums izrādās liels un dziļš, tad varam daļēji ārstēt ar lāzeru, bet nākas arī veikt griezienu, lai evakuētu strutas. Ja ir aizdomas par diagnozi, kas varētu prasīt histoloģisko izmeklēšanu, tad paņemam audu gabaliņu, ko nosūtam izmeklēšanai; pēc tam veicam piededzināšanu. Ir arī situācijas, kad jāoperē klasiskajā veidā. Jo plašāks audu bojājums, jo operācija ir apjomīgāka un līdz ar to pacientam grūtāka, tādēļ tiešam ir vērts meklēt proktologa palīdzību laikus.”

Mazliet par dzīvesveidu

Daudzi pacienti, kuriem ārstētas fisūras, ir cilvēki labākajos gados, kuriem piemīt nosliece uz aizcietējumiem. “Veiksmīga operācija nenozīmē, ka tagad problēma vairs nedraud. Lai tā neatkārtotos, ir jārūpējas par aizcietējumu profilaksi,” saka proktologs. “Ieteicams koriģēt diētu, iekļaujot tajā vairāk šķiedrvielu, varbūt jālieto kāds vēderu mīkstinošs līdzeklis, kas neizraisa pierašanu, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, arī fiziskām aktivitātēm ir nozīme.”

Proktoloģijas nodaļas vadītāja ieteikumi profilaksei VIDEO.

Anālās kondilomas

Tās ir kārpas, ko izraisa noteikts cilvēka papilomas vīrusa paveids. Atklājot šādus veidojumus starpenes apvidū, pacienti vēršas pie proktologa,  dermatologa vai ginekologa. “Kondilomu ārstēšanas metodes ir daudz un dažādas, bet, ja kondilomas ir lielākas, tad līdz šim tās bieži vien likvidēja ar elektrisko nazi – veica elektrokoagulāciju,” komentē proktologs. “Tagad labi varam palīdzēt ar LOMA lāzertehnoloģiju. Esam secinājuši, ka tas ir mazāk sāpīgi un vienlaikus pietiekami apjomīgi, lai problēma neatkārtotos. Lielākas kondilomas ārstējam dienas stacionārā, operāciju zālē vispārējā anestēzijā, bet mazākas varam noņemt vietējā anestēzijā ārsta kabinetā.”

Aprobēta tehnoloģija

Dr. Mauriņa klīnika ir pazīstama kā daudzu jaunu tehnoloģiju ieviesēja, taču inovācijas šeit nekad nav pašmērķis. Pirms kādu metodi piedāvāt pacientiem, tā tiek nopietni izvērtēta un salīdzināta ar citām. “Ar LOMA fokusētā lāzera iekārtu, ko ražo uzņēmums Biolitec, iepazināmies pagājušajā rudenī Eiropas proktologu kongresā,” stāsta A. Martinsons. “Konsultējāmies ar ekspertiem, kas to ir aprobējuši Vācijā. Viņi atzina, ka rezultāti ir labi. Divus mēnešu aprobējām šo lāzeriekārtu savā klīnikā un arī atzinām par labu. Tagad to ir apguvuši un savā darbā izmanto visi mūsu klīnikas proktologi.”